Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
binoklis
binoklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
PiemēriJūras binoklis.
Cilme:No franču binocle, kam pamatā latīņu bini ‘par divi’ un oculus ‘acs’.