bezdievīgs
bezdievīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezdievīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezdievīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBezdievīgs cilvēks.
- Bezdievīgs cilvēks.
- Bezdievīga runāšana.
2.sarunvaloda Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
PiemēriBezdievīgs vējš, lietus.
- Bezdievīgs vējš, lietus.
2.1.formā: apstākļa vārds Ārkārtīgi, ļoti.
PiemēriĒst bezdievīgi ilgi.
- Ēst bezdievīgi ilgi.
- Bezdievīgi klepot.