bergamote
bergamote dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Citrusu ģints augļu koks.
1.1.Šī koka auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
PiemēriBergamotes eļļa.
2.Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
PiemēriVasaras bergamote.
Cilme:No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī ‘kunga bumbiere’.