Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
baznīcēns
[baznĩcȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
PiemēriBaznīca bija pilna ar baznīcēniem.