barbars
barbars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
PiemēriLīdzjutēji uzvedas kā barbari, komandas neveiksmes gadījumā visu laužot un demolējot.
2.vēsturisks Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
PiemēriHuņņu barbari.
Cilme:No grieķu barbaros ‘svešinieks, ārzemnieks’.