Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
badadzeguze
badadzeguze [badadzȩguze] dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pupuķis.
PiemēriPupuķis jeb badadzeguze Latvijā ir samērā rets un nevienmērīgi izplatīts putns.
2.Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
PiemēriViņš ir kā tāda badadzeguze – vienmēr brēc, ka nekas mums neiznāks.