bīties
bīties bīstos, bīsties, bīstas, pag. bijos darbības vārds; intransitīvs
1.Izjust bailes; baidīties.
PiemēriBīties no suņiem.
- Bīties no suņiem.
- Bīties pēriena.
- No viņa visi bīstas.
Stabili vārdu savienojumiBīties kā no uguns.
- Bīties kā no uguns — ļoti bīties, baidīties.
1.1.Neiedrošināties.
PiemēriBīties jautāt, runāt.
- Bīties jautāt, runāt.
- Bīties traucēt.
2.Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
PiemēriBīties no zagļiem.
- Bīties no zagļiem.
- Bīties par savu reputāciju.
3.Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
PiemēriBīties atbildības.
- Bīties atbildības.
- No darba viņš nebīstas.
- Nebīties šķēršļu, grūtību.