bālēt
bālēt bālu, bāli, bāl, arī bālēju, bālē, bālē, pag. bālēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt bālam (par cilvēku).
PiemēriMeitene sarka un bālēja.
2.formā: trešā persona Balēt.
PiemēriLapas rudenī bāl.
2.1.Kļūt gaišākam (pēc tumsas).
PiemēriNakts sāka bālēt.
2.2.Zaudēt spožumu, mirdzumu.
PiemēriMēness, zvaigznes bālē.
2.3.pārnestā nozīmē Zust, mazināties (piem., par slavu, jūtām).
PiemēriAktiera slava sāk bālēt.
Stabili vārdu savienojumiDiezin kur (kāda) kauliņi balē.