autoritāte
autoritāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vienskaitlis Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
PiemēriSkolotāja, vecāku autoritāte.
- Skolotāja, vecāku autoritāte.
- Iegūt, zaudēt autoritāti.
- Grāmata ieguvusi plašu autoritāti.
2.Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
PiemēriKomandas autoritāte.
- Komandas autoritāte.
- Kriminālā autoritāte.
- Runāt ar autoritāti.
Cilme:No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis ‘vara’.