atstumt
atstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu transitīvs, darbības vārds
1.Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtstumt divriteni mājās.
1.1.Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAr kārti atstumt laivu no krasta.
2.Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
PiemēriSociāli atstumti cilvēki.
2.1.pārnestā nozīmē Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
PiemēriMan viņi nebija vajadzīgi, un es viņus atstūmu.
2.2.Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
PiemēriAtstumt pašvaldības no valsts mežu apsaimniekošanas.