atspīdēt
atspīdēt 3. pers. -spīd, pag. -spīdēja darbības vārds; intransitīvs
atspīdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sākt spīdēt.
PiemēriAtspīd uzlecošā saule.
- Atspīd uzlecošā saule.
- Namu logos atspīd ugunis.
- Atspīdēja pirmās zvaigznes.
2.Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
PiemēriMierīgajā ezerā atspīd mākoņi.
- Mierīgajā ezerā atspīd mākoņi.
- Pils spoguļos atspīd sveču gaisma.
- Sēdošo sejās atspīd ugunskura gaisma.