atskriet
atskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skreju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju darbības vārds; intransitīvs
1.Skrienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriZēns atskrien pie mātes.
- Zēns atskrien pie mātes.
- Kumeļš atskrien atpakaļ pie ķēves.
1.1.Skrienot atvirzīties nost (sānis).
PiemēriAtskriet nost no degošās mašīnas.
- Atskriet nost no degošās mašīnas.
1.2.sarunvaloda Ātri atnākt, atbraukt u. tml.
PiemēriAtskriet no darba mājās.
- Atskriet no darba mājās.
- Atskriet ar riteni.
2.sarunvaloda Piedzimt.
PiemēriVakar divi jēriņi atskrējuši.
- Vakar divi jēriņi atskrējuši.
- Govij atskrējis teliņš.
- Pirms Miķeļiem Lībai atskrēja dūšīgs puika.