atsevišķs
atsevišķs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
atsevišķa -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
1.Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
PiemēriSadalīt zemes gabalu trīs atsevišķās daļās.
1.1.Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
PiemēriAtsevišķa ieeja.
1.2.Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
PiemēriAtsevišķais pulks.
2.Atšķirīgs, īpašs.
PiemēriTā ir atsevišķas sarunas tēma.
3.Dažs, viens otrs, kāds.
PiemēriAtsevišķos gadījumos lūgt konsultāciju.