Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atritēt
atritēt 3. pers. -rit, pag. -ritēja darbības vārds; intransitīvs
1.Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriIzbirušās ogas atrit līdz slieksnim.
1.1.Atritināties.
PiemēriDrānas vīstoklis atrit vaļā.