atpakaļ
atpakaļ apstākļa vārds
1.Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
PiemēriIelikt traukus atpakaļ skapī.
- Ielikt traukus atpakaļ skapī.
- Saukt dēlu atpakaļ.
- Viņam rīt jābūt atpakaļ.
- Dabūt atpakaļ aizdoto naudu.
2.Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
PiemēriAtkāpties soli atpakaļ.
- Atkāpties soli atpakaļ.
- Paskatīties atpakaļ.
- Atgāzties krēslā atpakaļ.
- Pagriezt pulksteņa rādītājus atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiNe uz priekšu, ne atpakaļ. Ņemt vārdus atpakaļ. Uz priekšu vai atpakaļ.
- Ne uz priekšu, ne atpakaļ idioma — saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
- Ņemt vārdus atpakaļ idioma — atteikties no saviem vārdiem.
- Uz priekšu vai atpakaļ idioma — saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
Normatīvais komentārs:Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’, piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika.