atbaidīt
atbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
PiemēriAtbaidīt kurmjus no dārza.
2.Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
PiemēriAtbaidīt ar pārlieku uzmācību.