apklusināt
apklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
PiemēriApklusināt trokšņotājus, klaigātājus.
1.1.Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
PiemēriApklusināt raudošo mazuli.
2.Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
PiemēriApklusināt motociklu, radioaparātu, motorzāģi.
2.1.Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
PiemēriApklusināt aplausus.
2.2.Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
PiemēriApklusināt tenkas, aprunāšanu.