apjukt
apjukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku intransitīvs, darbības vārds
apjukums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
PiemēriNo saviļņojuma apjukt.
1.1.Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
PiemēriApjukusi sejas izteiksme.