apjukt
apjukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku darbības vārds; intransitīvs
apjukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
PiemēriNo saviļņojuma apjukt.
1.1.Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
PiemēriApjukusi sejas izteiksme.