Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apdzīt1
apdzīt [apdzĩt] -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApdzīt govis ap dārzu.
2.Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
PiemēriApdzīt priekšējo automašīnu.