apdullināt
apdullināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
apdullināties atgriezenisks, darbības vārds
apdullinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
PiemēriApdullināt noķertās zivis.
2.Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
PiemēriApdullināt sevi ar alkoholu, narkotikām.
2.1.Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
PiemēriApdullinošs troksnis.
2.2.Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
PiemēriApdullināt ar reklāmām pircējus.