apdarināt
apdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
PiemēriApdarināt nozāģētās priedes.
- Apdarināt nozāģētās priedes.
- Mežstrādnieki apdarināja vētrā nogāztos kokus.
- Celtnieki apdarināja baļķus.
1.1.Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
PiemēriApdarināt runkuļus, bietes.
- Apdarināt runkuļus, bietes.
- Apdarinātos burkānus sameta kaudzē.
2.Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
PiemēriApdarināt siena kaudzi.
- Apdarināt siena kaudzi.
2.1.Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
PiemēriLāde bija mākslinieciski apdarināta ar vara kalumiem.
- Lāde bija mākslinieciski apdarināta ar vara kalumiem.
3.Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
PiemēriApdarināta tautas dziesma.
- Apdarināta tautas dziesma.