apaugt
apaugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu darbības vārds; intransitīvs
apaugums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tikt pārklātam, apņemtam (ar ko augošu).
PiemēriKrūmiem apaugušas ganības.
- Krūmiem apaugušas ganības.
- Meža klajums apaudzis ar brūklenājiem.
- Akmens apaug ar sūnu.
1.1.pārnestā nozīmē Tikt apņemtam.
PiemēriApaugt ar mantām.
- Apaugt ar mantām.
- Rīga lēnām apaug ar privātmāju rajoniem.
- Baismīgā īstenība apauga ar vēl baismīgākām leģendām.
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar mantu.
- Apaugt ar mantu — iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
2.Pārklāties ar jauniem audiem.
PiemēriNoplēstās vietas bērza stumbrā apauga ar tāsi.
- Noplēstās vietas bērza stumbrā apauga ar tāsi.
- Potcelma vieta pamazām apaug.
3.Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
PiemēriApaugt ar bārdu.
- Apaugt ar bārdu.
- Matiem apaudzis jaunietis.
3.1.Pārklāties (ar spalvām, apmatojumu u. tml.).
PiemēriMazie putniņi drīz apauga ar spalvām.
- Mazie putniņi drīz apauga ar spalvām.
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar utīm.
- Apaugt ar utīm — sarunvaloda kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).