antitēze
antitēze dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
1.joma: loģika Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
PiemēriPirmajai atbildei jeb tēzei tiek pretnostatīta atšķirīga atbilde jeb antitēze un no tām izveidota vidējā atbilde jeb sintēze.
2.joma: filozofija Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
PiemēriAbsolūtais gars ir tēze-antitēze-sintēze.
3.joma: literatūrzinātne Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
PiemēriAforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
Cilme:No grieķu antithesis ‘pretstatīšana’.