altāris
altāris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
PiemēriUzcelt altāri no akmeņiem.
- Uzcelt altāri no akmeņiem.
2.Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
PiemēriCentrālais altāris.
- Centrālais altāris.
- Sānu altāri.
- Nomesties ceļos pie altāra.
- pārnestā nozīmē Nest upurus uz dzimtenes altāra.
2.1.Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
PiemēriAltāra telpa.
- Altāra telpa.
- Altāra glezna.
Stabili vārdu savienojumiIet pie altāra.
- Iet pie altāra — laulāties.
Stabili vārdu savienojumiVest pie altāra.
- Vest pie altāra idioma — apprecēt.
Cilme:No latīņu altus ‘augsts’, altar ‘ziedoklis’.