altāris
altāris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
PiemēriUzcelt altāri no akmeņiem.
2.Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
PiemēriCentrālais altāris.
2.1.Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
PiemēriAltāra telpa.
Stabili vārdu savienojumiIet pie altāra.
Stabili vārdu savienojumiVest pie altāra.
Cilme:No latīņu altus ‘augsts’, altar ‘ziedoklis’.