Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizšļūkt
aizšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūca intransitīvs, darbības vārds
Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
PiemēriAizšļūkt ar slēpēm pa meža taku.