aizturēt
aizturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
PiemēriAizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
- Aizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
- Aizturēt lektoru ar jautājumiem.
- Aizturēt kuģi ostā vairākas dienas.
1.1.Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
PiemēriAizturēt pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- Aizturēt pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- Aizturēt kāpu smilšu pārvietošanos.
1.2.Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
PiemēriAizturēt durvis.
- Aizturēt durvis.
1.3.Saglabāt (ko), sekmēt (kā) saglabāšanos.
PiemēriTauki aiztur organismā ūdeni.
- Tauki aiztur organismā ūdeni.
- Kūdra aiztur augsnē mitrumu.
2.formā: trešā persona Nelaist cauri (ūdeni, vēju, gaismu u. tml.).
PiemēriMētelis labi aiztur lietu.
- Mētelis labi aiztur lietu.
- Egļu dzīvžogs aiztur vēju.
- Stikls, kas aiztur infrasarkanos starus.
4.Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
PiemēriAizturēt algu.
- Aizturēt algu.
- Aizturēt dokumentus vairākas nedēļas.
5.Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
PiemēriAizturēt noziedznieku.
- Aizturēt noziedznieku.
Stabili vārdu savienojumiAizturēt elpu.
- Aizturēt elpu idioma — kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās.