aizplūst
aizplūst 3. pers. -plūst, pag. -plūda intransitīvs, darbības vārds
1.Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
PiemēriLietus ūdeņi straumēm vien aizplūst uz noteku.
1.1.Izplatīties (par skaņām).
PiemēriZvanu skaņas aizplūst tālumā.
2.Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
PiemēriDaudz naudas aizplūst uz ārzemēm.