Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizkari
aizkari lietvārds; vīriešu dzimte
aizkars lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
PiemēriPielikt logiem aizkarus.
1.1.Priekškars.
PiemēriSkatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriPasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
Stabili vārdu savienojumiDušas aizkars. Dzelzs aizkars.