Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizkari
aizkari vīriešu dzimte, lietvārds
aizkars vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
PiemēriPielikt logiem aizkarus.
1.1.Priekškars.
PiemēriSkatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriPasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
Stabili vārdu savienojumiDušas aizkars. Dzelzs aizkars.