Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizdarīt
aizdarīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
PiemēriAizdarīt kasti.
1.1.Aizvērt.
PiemēriAizdarīt durvis.
Stabili vārdu savienojumiNeaizdarīt ne aci.