Paplašinātā meklēšana
Meklējam monēta.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts etimoloģijās (6):
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (68):
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- divlatnieks Divu latu monēta.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- naudas gabals kāda naudas vienība (piem., monēta).
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- žetons monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- sīknauda monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
- averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- dālderis Sena (parasti sudraba) monēta.
- ekijs Sena franču zelta vai sudraba monēta.
- timpa Sena metāla monēta (piektdaļa no dāldera).
- grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
- šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
- dukāts Sena naudas vienība; attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
- vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- pimberis Sena sudraba monēta.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
- sestercijs Sīka sudraba (vēlāk bronzas) monēta Senajā Romā.
- melnā nauda sīknauda, tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- vienlatnieks Viena lata monēta.
- luidors Zelta monēta (Francijā, 17.–18. gs.).
- gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā.
- červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
Atrasts piemēros (49):
- hrivna 5 hrivnu monētas.
- ēra 50 ēru monēta.
- apgrozība Apgrozībā parādījušās pirmās sudraba monētas.
- apsūbēt Apsūbējusi monēta, metāla ķēdīte.
- izlaist Banka gatavojas izlaist jaunas monētas.
- laiks Cara laika monēta.
- aizslīdēt Dažas monētas aizslīdējušas aiz oderes.
- depozīts Depozīta monētas.
- lats Divu latu monēta.
- reihsmarka Divu reihsmarku monēta.
- santīms Divu santīmu monēta.
- eiro Eiro monētas.
- cents Ir astoņas eiro monētas: 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu un 1 eiro un 2 eiro monētas.
- astoņsimtgade Izlaist, iegādāties pilsētas astoņsimtgadei veltītās monētas.
- pagadīties Kabatā pagadījās dažas monētas.
- žvadzēt Kabatā žvadz monētas.
- kalt Kalt monētas.
- mirdzēt Kārbiņā mirdzēja sudraba monēta.
- krāties Krājkasītē krājās naudas monētas.
- nograbēt Krājkasītē nograbēja naudas monētas.
- ķelti Ķeltu monētas.
- leģenda Leģenda monētas aversā.
- ieripot monēta ieripo pagaldē.
- grams monēta sver divus gramus.
- averss monētas averss.
- dublets monētas dublets.
- nominālvērtība monētas nominālvērtība.
- numismātisks monētas numismātiskā vērtība.
- priekšpuse monētas priekšpuse.
- reverss monētas reversā attēlota ūdensroze.
- nokalt Nokalt jaunas lata monētas.
- krāt Numismāti krāj medaļas un monētas.
- pārbraukt Pārbraukt ar pirkstiem pār monētas sāniem.
- pažvadzināt Pažvadzināt kabatā monētas.
- santīms Piecdesmit santīmu monēta.
- rūpija Piecu rūpiju monēta.
- monēta Piecu santīmu monēta.
- sakrāt Sakrāt pastmarkas, monētas, medaļas.
- sazvejot Sazvejot kabatā monētas.
- slīdināt Slīdināt monētas makā.
- sudrabs Sudraba monētas.
- monēta Sudraba, zelta monētas.
- štempelēt Štempelēt jubilejas monētas vienu pēc otras.
- nošķindēt Uz grīdas nošķindēja monēta.
- monēta Viena lata monēta.
- viņlaiki Viņlaiku sudraba un zelta naudas monētas.
- nomināls Zelta monētas nomināls ir 20 lati.
- žmiegt Žmiegt saujā monētas.
- žvadzināt Žvadzināt kabatā monētas.
monēta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV