ūsainis
ūsainis -ņa, dsk. ģen. ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ūsains cilvēks.
PiemēriŪsainis elegantā uzvalkā.
3.Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
PiemēriSkujkoku usainis.
Stabili vārdu savienojumiŪsaiņu dzimta. Ūsaiņu ģints.