ūsainis
ūsainis -ņa, dsk. ģen. ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ūsains cilvēks.
PiemēriŪsainis elegantā uzvalkā.
- Ūsainis elegantā uzvalkā.
- Drukns pusmūža ūsainis.
- Kuplo ūsu dēļ iesaucām viņu par ūsaini.
2.Dzīvnieks, kam ir ūsas2.
PiemēriDaugavā izvilkts milzu ūsainis – sams.
- Daugavā izvilkts milzu ūsainis – sams.
- Vēžojot saķert ūsaiņus.
3.Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
PiemēriSkujkoku usainis.
- Skujkoku usainis.
- Par ūsaiņiem kādreiz sauca visus koksngraužus.
Stabili vārdu savienojumiŪsaiņu dzimta. Ūsaiņu ģints.
- Ūsaiņu dzimta — koksngraužu dzimta.
- Ūsaiņu ģints taksons [Monochamus]