ūdenstece
ūdenstece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
PiemēriNeaizsalusi ūdenstece.
2.Ūdens kustība (kādā vidē).
PiemēriAr meliorāciju atjaunot mežā normālu ūdensteci.