šturmēt novecojis
šturmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sturmēt.
PiemēriKaravīri šturmē nocietinājumus.
1.1.Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
PiemēriTriecientempā šturmēju tulkojumu.
Cilme:No vācu stürmen, krievu штурмоватъ.