Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
štancēt
štancēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
štancējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
PiemēriFirma štancē dažādas detaļas.
1.1.pārnestā nozīmē Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
PiemēriRakstnieks štancēja romānus vienu pēc otra.