Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šifrēt
šifrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
PiemēriŠifrēt informāciju.
2.Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
PiemēriŠifrēt senus gotiskā raksta rokrakstus.
2.1.Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
PiemēriŠifrēt sarunas ierakstu.
2.2.Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
PiemēriLuga nav nemaz tik viegli šifrējama.