šifrēt
šifrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
PiemēriŠifrēt informāciju.
- Šifrēt informāciju.
- Šifrēts teksts.
- Šifrējamā mašīna.
- Kara laikā viņa šifrēja slepenos radio ziņojumus.
2.Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
PiemēriŠifrēt senus gotiskā raksta rokrakstus.
- Šifrēt senus gotiskā raksta rokrakstus.
- Šifrēt dzejnieka vēstules un dienasgrāmatas.
2.1.Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
PiemēriŠifrēt sarunas ierakstu.
- Šifrēt sarunas ierakstu.
2.2.Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
PiemēriLuga nav nemaz tik viegli šifrējama.
- Luga nav nemaz tik viegli šifrējama.
- Daudznozīmīgs un dažādi šifrējams lugas tēls.