šifrēt
šifrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
PiemēriŠifrēt informāciju.
2.Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
PiemēriŠifrēt senus gotiskā raksta rokrakstus.
2.1.Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
PiemēriŠifrēt sarunas ierakstu.
2.2.Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
PiemēriLuga nav nemaz tik viegli šifrējama.