šekums
šekums [šȩkùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
PiemēriIebrist ūdenī līdz šekumam.
- Iebrist ūdenī līdz šekumam.
2.Bikšu staru savienojuma vieta.
PiemēriBiksēm izdilis šekums.
- Biksēm izdilis šekums.
- Atirusi bikšu šekuma vīle.