šalkt
šalkt 3. pers. šalc, pag. šalca intransitīvs, darbības vārds
1.Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
PiemēriAiz loga šalc liepa.
1.1.Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
PiemēriBraucot lielā ātrumā, vējš šalc gar ausīm.
1.2.pārnestā nozīmē Skanēt.
PiemēriAusīs šalc mīlas melodija.
Stabili vārdu savienojumiAusis šalc. Ausīs šalc.