šalkt
šalkt 3. pers. šalc, pag. šalca darbības vārds; intransitīvs
1.Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
PiemēriAiz loga šalc liepa.
- Aiz loga šalc liepa.
- Vējā šalc bērzu birzs, mežs.
- Vētrā šalc jūra.
1.1.Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
PiemēriBraucot lielā ātrumā, vējš šalc gar ausīm.
- Braucot lielā ātrumā, vējš šalc gar ausīm.
- Šalkdams gāžas lejā ūdenskritums.
1.2.pārnestā nozīmē Skanēt.
PiemēriAusīs šalc mīlas melodija.
- Ausīs šalc mīlas melodija.
- Koncertzālē šalc ilgi aplausi.
Stabili vārdu savienojumiAusis šalc. Ausīs šalc.
- Ausis šalc — saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- Ausīs šalc — saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).