Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šūmēties sarunvaloda
šūmēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos intransitīvs, darbības vārds
1.Putot.
PiemēriDzēriens pēc atvēršanas ļoti šūmējas.
2.Uztraukties, nervozēt.
PiemēriTauta sāk šūmēties par nodokļiem.
Cilme:No lejasvācu schumen.