Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šķielēt
šķielēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
PiemēriMazuļa actiņa šķielē.
2.Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
PiemēriŠķielēt uz blakussēdētāju.