Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ļumēt
ļumēt ļumu, ļumi, ļum, pag. ļumēju intransitīvs, darbības vārds
Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
PiemēriCūka tā nobarota, ka ļum vien.