Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ķocis apvidvārds
ķocis [ķuõcis] -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Grozs.
PiemēriLasīt kartupeļus ķocī.
2.Neliels trauks.
PiemēriSviesta ķocis.