Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķocis apvidvārds
ķocis [ķuõcis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Grozs.
PiemēriLasīt kartupeļus ķocī.
2.Neliels trauks.
PiemēriSviesta ķocis.