ķimene
ķimene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
PiemēriŽāvēt ķimeņu kūlīšus.
- Žāvēt ķimeņu kūlīšus.
Stabili vārdu savienojumiĶimeņu ģints.
- Ķimeņu ģints taksons [Carum]
1.1.Šā auga sēklas.
PiemēriĶimeņu tēja.
- Ķimeņu tēja.
Stabili vārdu savienojumiĶimeņu siers.
- Ķimeņu siers — biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.