ģenerālgubernators
ģenerālgubernators [ģenerãlguber̃natõrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
PiemēriBaltijas ģenerālgubernators.
- Baltijas ģenerālgubernators.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
PiemēriProvinci pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.
- Provinci pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.