Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ēteris
ēteris lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: daudzskaitlis; joma: ķīmija Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
PiemēriĒteru ķīmiskās īpašības.
2.Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
PiemēriĀrste smaržo pēc ētera.
Cilme:No grieķu aithēr.