ēnot
ēnot [ȩ̃nuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
PiemēriĒnot zīmējumu.
- Ēnot zīmējumu.
1.1.Mest ēnu; apēnot.
PiemēriLiepu ēnota aleja.
- Liepu ēnota aleja.
- pārnestā nozīmē Rūpju rievas ēno mātes seju.
1.2.intransitīvs Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
PiemēriZem acīm ēnoja zili loki.
- Zem acīm ēnoja zili loki.
2.Klāt kosmētisko krāsu.
PiemēriĒnot acu plakstiņus.
- Ēnot acu plakstiņus.
Stabili vārdu savienojumiĒnot (kādu).
- Ēnot (kādu) — izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".