čumēt
čumēt 3. pers. čum, pag. čumēja intransitīvs, darbības vārds
1.Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
PiemēriPurvā odi čum vien.
1.1.Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
PiemēriGadatirgū čum un mudž kā skudru pūznī.