čivināt
čivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
PiemēriAiz loga čivina zvirbuļi.
2.Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
PiemēriBērni čivina bez apnikuma.