čīkstēt
čīkstēt čīkstu, čīksti, čīkst, pag. čīkstēju darbības vārds; intransitīvs
čīkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
čīkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
PiemēriDurvis čīkst.
- Durvis čīkst.
- Rati braucot čīkst.
- Mežā čīkst koki.
1.1.Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
PiemēriKrūtis čīkst.
- Krūtis čīkst.
2.Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
PiemēriČīkstēt pēc kārotās mantas.
- Čīkstēt pēc kārotās mantas.
- Bērns visu laiku čīkst.
2.1.Raudulīgi gausties, žēloties.
PiemēriČīkstēt par lielo dārdzību.
- Čīkstēt par lielo dārdzību.