čīkstēt
čīkstēt čīkstu, čīksti, čīkst, pag. čīkstēju intransitīvs, darbības vārds
čīkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
čīkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
PiemēriDurvis čīkst.
1.1.Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
PiemēriKrūtis čīkst.
2.Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
PiemēriČīkstēt pēc kārotās mantas.
2.1.Raudulīgi gausties, žēloties.
PiemēriČīkstēt par lielo dārdzību.