āmurs
āmurs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
PiemēriGaldnieka, kurpnieka āmurs.
Stabili vārdu savienojumiRefleksu āmuriņš.
1.1.Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
PiemēriPneimatiskais āmurs.
Stabili vārdu savienojumiIesist kā ar āmuru pa galvu. Iesist kā ar āmuru pa pieri. Nonākt zem āmura.