āķis
āķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
PiemēriCeltņa āķis.
Stabili vārdu savienojumiPaķert uz āķa.
1.1.Šāds veidojums zivju ķeršanai.
PiemēriMakšķeres āķis.
2.Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
PiemēriLūk, kur tas āķis!
Stabili vārdu savienojumiĀķis lūpā. Izmest āķi.